Saturs
Neskatoties uz to, ka daudzu šķirņu suņiem melni purni un lūpas ir izplatīti, mutē ļoti maz ir melns. Kur būs krāsa, ir atkarīgs no sacensībām. Piemēram, San Bernardosam ir melns jumts, bet ne mēles. Melnās krāsas atrašanās vieta ir tik specifiska katrai rasei, ka tās klātbūtne var norādīt uz jauktu izcelsmi, kas citādi nebūtu acīmredzama.
Melnais ūdens
Čau-čau ir vidēja lieluma, sirsnīga un sabiedriska šķirne, kurai ir tumši zila mēle un tās pašas krāsas pigments visās mutes vietās. Ķīniešu Hanu dinastijas gleznas un keramika ir senākās Čau govju reprezentācijas, tāpēc daži apgalvo, ka šķirne ir no turienes. Šis suņu veids ir daudzu citu mūsdienu šķirņu, piemēram, Pomerānijas, Keeshoned, Samojed un Norvēģijas elkhunda, sencis.
Melns mutes jumts
San Bernardo, liela, aktīva, maiga un inteliģenta šķirne, kuras izcelsme attiecas uz Šveices Alpiem, ir ar melnu jumtu. Viņam ir arī melns deguns un lūpas. Tomēr tā mēle ir sārta, un purns parasti nav melns.
Melnas lūpas
Varbūt visiem suņu suņiem ir melnas lūpas. Pat daži ar vieglu pigmentāciju, piemēram, Bichon Frisé. Tas ir maigs, rotaļīgs, mazs suns ar pilnīgi baltu kažokādu, ieskaitot purnu. Tomēr viņam ir melnas lūpas un melns deguns. Bichon Frisé ir spāņu šķirne, kas parādījās 13. gadsimtā, cēlusies no spaniela.
Melns purns
Praktiski jebkuram sunim, kuram ir melna kažokāda, būs tādas pašas krāsas purns. Piemēram, melnam labradoram, kas ir draudzīgs, aktīvs, liels suns, kurš sākotnēji ir no Ņūfaundlendas (sala tuvu Kanādai), parasti ir melns deguns, lūpas un purns. Tomēr mutes iekšpuse būs sārta.
