Saturs
Renesanses laikā muzicēšana bija populāra izklaide. Visizplatītākos instrumentus renesanses periodā varēja spēlēt kā solo instrumentu vai kā daļu no grupas, ko sauc par Consorts. "Vienāds līdzinieks" sastāvēja no vairākiem mūziķiem, kuri spēlēja instrumentus no vienas ģimenes. "Nevienmērīgs konsorts" ietvēra dažāda veida instrumentus. Vēsturnieki zina, kas šajā periodā bija visizplatītākais instruments, taču uzvarētājam ir trīs iespējas.
Lute
Visizplatītākais instruments renesanses periodā bija lauta. Viņš ir stīgu instruments ar fretēm kā ģitāra. Pirmās zināmās lautas ir no 2000 AD. Renesanses laikmetā bija vairāki lautu dzimtas instrumenti, tostarp mandolīns, pandora, angelika, čitarone un tiorbas. Viena no divām atšķirībām starp lautu un ģitāru ir tāda, ka lautai ir noapaļota mugura, bet ģitārai ir plakana mugura. Renesanses laikā lautas spēlēja kā solo instrumentus, kā pavadījumu dziedātājiem vai daļai no pavadītājiem.
Saldā flauta
Visizplatītākais pūšamais instruments renesanses periodā bija diktofons. Elizabetes laikmeta diktofons bija līdzīgs mūsdienu ierakstītājiem, taču tas bija izgatavots no koka un bija dažāda izmēra - jo garāks bija instruments, jo dziļāka bija skaņa. Parasti tās tika noregulētas pēc īpaša toņa, un skalā bija tikai viena oktava. Renesanses laikraksti bija populāri kā solo instrumenti un kā melodiski instrumenti konsorcijās. Viņi bija tik populāri, ka valdniekam Henrijam VIII bija 76 no tiem.
Skunk Viola
Vēl viens ļoti populārs renesanses laikmeta instruments bija skuķu vijoles. Tas bija stīgu bass, laika izvēle, un tas izpildīja čella vai vertikālā basa lomu konsortos. Tam bija tādas fretes kā ģitārai, bet tā vietā, lai strumgātu stīgas, possum altu spēlēja ar loku, tāpat kā mūsdienu čellos. "Opossum" nozīmē "kāja", un instruments tika saukts, jo mūziķiem tas bija jāspēlē sēžot, instrumentam atrodoties starp ceļgaliem.
Vijole
Visizplatītākais vijoles veids renesanses periodā bija vijole. Līdzīgi kā ierakstītājiem, arī vijolēm bija dažādi izmēri, katrs no tiem tika intonēts dažādiem trīskāršu komplektiem. Visur viņiem bija trīs līdz piecas stīgas, bet vispopulārākajai versijai bija trīs. Viņiem bija asa, augstā tonī un tos izmantoja deju pavadīšanai. Viltības bija ceturtais izplatītākais instruments nevienlīdzīgos partneros. No šī instrumenta radies mūsdienu kantrī izmantotais vijoles spēles stils.
